18
İsusi biq'esun
(Mat'. 26:47-56; Mrk'. 14:43-50; Luk'. 22:55-57)
İsusen afırıpit'uxun oşa İz şagirdxoxun sagala c'eri Gidron dərəni t'e soğo tərəfe c'ovaki. T'et'iya sa zeytunluğe buy. İsus q'a İz şagirdxo t'iyat'un baśi. İsusa xəyanətbala İudanal me ganu çalexsay, şot'aynak' ki, İsus q'a İz şagirdxo usum-usum t'et'iya girt'unsay.
Mone, İudan Rime q'oşuni əsk'ərxo saal samci běyinšxon q'a fariseyxon yaq'abi xrame sa hema q'aroolçiğo t'iyane eçeri. Şot'oğoy kiyel çirağ, lopa saal silaxe buy. İsusen İz bel eğala hər şeya avaney. Şo běš c'eri "şunan qə̌vesa?" pi şot'oğoxun xavare haq'i. Şot'o coğabt'un tadi: «Nazaret'lu İsusa». İsusen şot'oğo "Zu Şozu" * pine. Şot'o toydi İudal şot'oğoxun sagalaney. İsusen "Zu Şozu" uk'at'an şorox qoş baki oç̌ala pastt'unśi.
Şot'in p'urum "şunan qə̌vesa?" pi şot'oğoxun xavare haq'i. Şot'oğonal "nazaret'lu İsusa" pit'un. İsusen coğabe tadi: «Və̌x pizu ki, Zu Şozu. Əgər Zanan qə̌vesasa, Bez t'ǒğǒl bakalt'oğo tərbanan taśeq'at'un». Mot'o şot'aynak'e pi ki, İzi "Za tadi amdarxoxun şuk'k'ala tez aç̌esp'i" pi əyit bex p'ap'ane.
10 Simon P'et'erast'a xançale buy. Şot'o c'evk'i samci běyinši nökəri yön ǔmǔğo tumexun bonet'i. T'e nökəri s'i Məlikey. 11 T'e vədə İsusen P'et'era pine: «Xançala iz gala laxa! Bavan tadi koruği kasina ǔğiz buq'on».
12 T'e vədə hazartani kalat'in iz əsk'ərxoxun sagala, saal iudeyxoy xrame q'aroolçiğon İsusa biq'i İz kulmoğo ğaç̌t'unpi. 13 İsusa süft'ə Xanani t'ǒğǒlt'un taşeri. Şo t'e usen samci běyinšxoy kalo bakala K'ayafay q'ayinbaney. § 14 Mo hat'e K'ayafaney ki, "bütüm me azuk'i k'as'esunaxunsa sa amdari me azuk'eynak' bisun şaat'e" pi iudeyxoy kalat'oğo maslaate tadey. *
Pet'eri İsusaxun samci danmişaksun
(Mat'. 26:69-70; Mrk'. 14:66-68; Luk'. 22:55-57)
15 Simon P'et'er saal q'erəz sa şagird İsusi bač'anexun tat'unsay. T'e şagird samci běyinšxoy kalat'ay çalxaley, şot'aynak'al İsusaxun sagala şot'ay məəlne baneśi. 16 P'et'er isə qavuna ç̌omoy t'ǒğǒl çurk'alane baki. Samal oşa samci běyinšxoy kalat'ay çalxal bakala t'e şagird qavunane c'eri. Şot'in ç̌omoy tume çurpi q'ulluğçi xuyərəxun exlətp'i P'et'era bonane badi. 17 Me arane ç̌omoy tume çurpi q'ulluğçi xuyəren P'et'eraxun xavare haq'i: «Hun t'e amdari şagirdxoxun tenu ki?» Şot'in isə "təə, tezu" pine.
18 Miney pi nökərxon q'a q'aroolçiğon t'et'iya aruxp'i, iz hərrəmine çurpi gamt'unsay. P'et'eral şot'oğoxun çurpi gamesane burqi.
İsus Samci běyinšxoy kalat'ay běš
(Mat'. 26:59-66; Mrk'. 14:55-64; Luk'. 22:66-71)
19 Samci běyinšxoy kalat'in isə İsusaxun İz şagirdxoy q'a zombsuni baradane xavar haq'say. 20 İsusen şot'o coğabe tadi: «Zu bitot'ay běš qayez exlətp'e, bütüm iudeyxo gireğala sinagogxo q'a xramaz həmişə zombe, hik'k'alal c'ap' tez exlətp'e. 21 İsə het'aynak'en Zaxun me exlətə taşt'a? Za ibaki amdarxoxun xavar haq'a, şot'oğon Bezi pi əyitmoğo avat'un». 22 İsusen me əyitmoğo pit'uxun oşa t'et'iya çurpi q'ulluğçiğoy sunt'in "samci běyinšxoy kalat'u metəren coğab tast'a?" pi Şot'o sa silləne duği. 23 İsusen şot'o coğabe tadi: «Əgər haq'suzes əyitesa, Bez haq'suz baksuna ak'est'a. Ama düzez əyitesa, Za het'aynak'en duğsa?» 24 T'e vədə Xananen Şot'o hələl İz kul ğaç̌ samci běyinšxoy kalo bakala K'ayafay t'ǒğǒle yaq'abi.
P'et'eri p'ə̌mci saal xibimci danmişaksun
(Mat'. 26:71-75; Mrk'. 14:69-72; Luk'. 22:58-62)
25 Simon P'et'er çurpi gameğat'an şot'oxun p'urum xavart'un haq'i: «Unk'o hunal me amdari şagirdxoxunnu, tene?» Şot'in danmişaki "təə, tezu" pine. 26 Samci běyinšxoy kalat'ay nökərxoxun soğo P'et'eren duği ǔmǔğo bot'i amdari q'oomey. Hat'e nökəren "va şot'oxun sagala tez ak'ey ki ganu?" pi P'et'eraxun xavare haq'i. 27 P'et'er p'urum izi İsusaxun sagala baksunaxun danmişe baki. Hat'e saadal dadalen elepi.
İsus Rimen təyinbi kalaluğbal P'ilat'i běš
(Mat'. 27:1-2; 11-31; Mrk'. 15:1-20; Luk'. 23:3-5; 13-25)
28 Savaxt'an üşenen İudeyin kalat'oğon İsusa K'ayafay t'ǒǒxun Rimen təyinbi kalaluğbal P'ilat'i sarayat'un eçeri. Ama içan saraya tet'un baśi şot'aynak' ki, pak manst'unt'un çuresay, tenesa C'ovaksuni axsibayi ukuna ukes tet'un bakaliy. 29 T'e vədə P'ilat' qavuna, şot'oğoy t'ǒğǒl c'eri pine: «Me amdari taxsır hik'ə?» 30 Şot'oğon P'ilat'a coğabt'un tadi: «Əgər me amdaren pis əş nu biq'i bakiniy, kot'o vi kiyel teyan tadoy!» 31 P'ilat'en şot'oğo pine: «Kot'o memiin taşeri ef k'anunen və̌n divanbanan». İudeyxoy kalat'oğon P'ilat'a pit'un: «Beşi şuk'k'ala besp'est'uni ext'iyər butene». 32 Mo şot'o görəne baki ki, İsusi İzi hetər bisuni barada pi əyit bex p'ap'ane.
33 P'ilat' qaybaki sarayane baśi. Şot'in İsusa k'alpi Şot'o pine: «Hun iudeyxoy padçağnu?» 34 İsusen coğabe tadi: «Hun kot'o vaxunen pi, yoxsa Bezi barada va q'erəzt'oğont'un exlətp'i?» 35 P'ilat'en pine: «Zu iudeyzu ki? Vi azuk'en q'a samci běyinšxone va bezi kiyel tadi. Exlətp'a, k'ən biyo?» 36 İsusen coğabe tadi: «Bezi padçağluğ me dünyənexun tene. Əgər Bezi padçağluğ me dünyənexun bakiniy, Bezi q'ulluğçiğon Zu iudeyxoy kalat'oğoy kiyel nu bafst'eynak' davat'unboy. Ama Bezi padçağluğ memiin tene». 37 P'ilat'en Şot'o pine: «Ak'esa, hun padçağnu». İsusen coğabe tadi: «Vi pi k'inək'e, Zu Padçağzu. Zu serin barada şahidluğbseynak'ez nanaxun baki dünyəne hari. Serin tərəf bakala hər sunt'in Za ǔmǔxelaxsa». 38 P'ilat'en Şot'oxun "p'oy seri hik'ə?" pi xavare haq'i.
Mot'o pit'uxun oşa p'urum qavuna, iudeyxoy t'ǒğǒl c'eri şot'oğo pine: «Zu Şot'ost'a sal sa taxsır tez aksa. 39 Və̌st'a sa ədəte bu: C'ovaksuni axsibayi vədine zu və̌ynak' sa tana tərezbsa. Həysə çurnansasa, və̌ynak' "iudeyxoy padçağa" tərbaz?» 40 Şot'oğon p'urum harayk'a pit'un: «Me amdara təə, Barabba tərba!» Barabba isə sa k'uldurey.
* 18:5 18:5 - Həmişə Bakalo. 18:9 18:9 17:12 18:11 18:11 Mat'. 26:39; Mrk'. 14:36; Luk'. 22:42 § 18:13 18:13 - Xanan içal süft'ə samci běyinšxoy kaloney. Şot'o gele vədə hələl "samci běyinšxoy kalo" pit'un k'aley. * 18:14 18:14 İoan. 11:49-50 18:28 18:28 C'eys. 12:1-27 18:32 18:32 - İsusen İzi xaçe loxol t'ə̌q't'esuna saturběš avabakest'eney. İoan. 3:14; 12:32