3
Yinni Gusunɔ u bwese ni nu tie deri Isirelibɑn suunu sɔɔ, u n dɑ kɑ ben lɑɑkɑri mɛɛri be bɑǹ tɑbu koore nɡe ben bɑɑbɑ be bɑ Kɑnɑnin tem mwɑ. U yeni kuɑwɑ be bɑ kun tɑbu koore mi bu kɑ tɑbu ɡiɑ. Bwese ni u deri ben suunu sɔɔ wee, Filisitibɑ kɑ ben sinɑmbu nɔɔbu kɑ Kɑnɑnibɑ kɑ Sidoniɡibu kɑ sere Hefibɑ be bɑ wɑ̃ɑ Libɑnin ɡuunɔ, sɑɑ Bɑɑli Hɛɛmɔɔn ɡuurun di n kɑ ɡirɑri Lebo Hɑmɑtiɔ. Yinni Gusunɔwɑ u derɑ bɑ wɑ̃ɑ Isirelibɑn suunu sɔɔ kpɑ u n dɑ kɑ Isireli ben lɑɑkɑri mɛɛri. Sɑɑ ye sɔɔrɑ u koo ɡiɑ bɑ̀ n koo win woodɑbɑ swĩi ye u ben bɑɑbɑbɑ wɛ̃ sɑɑ Mɔwisin min di. Yen sɔ̃nɑ Isirelibɑ bɑ wɑ̃ɑ kɑ Kɑnɑnibɑ kɑ Hɛtibɑ kɑ Amɔrebɑ kɑ Filisitibɑ kɑ Hefibɑ kɑ Yebusibɑ sɑnnu. Mɑ bɑ ben bii wɔndiɑbɑ suɑ kurɔbu. Be, bɑ mɑɑ bu beɡibu wɛ̃ bɑ suɑ kurɔbu. Sɑɑ yerɑ Isirelibɑ bɑ tɔn ben bũnu sɑ̃ɑru wɔri.
KPAROBU
Otiniɛli
Yenibɑn biru, Isirelibɑ bɑ Yinni Gusunɔ duɑri mɑ bɑ kɔ̃sɑ kuɑ bɑ bũu ni bɑ mɔ̀ Bɑɑlibɑ kɑ Asitɑɑtebɑ sɑ̃ɑmɔ. Yerɑ Yinni Gusunɔ u kɑ bu mɔru kuɑ, u bu Mɛsopotɑmin sinɑ boko nɔmu bɛriɑ, wi bɑ mɔ̀ Kusɑni Risetɑimu. Mɑ bɑ nùn sɑ̃wɑ wɔ̃ɔ nɔɔbɑ itɑ. Sɑɑ ye sɔɔrɑ bɑ Yinni Gusunɔ nɔɔɡiru sue bɑ fɑɑbɑ kɑnɑ. Mɑ u ben kɑnɑru nuɑ u bu fɑɑbɑ kowo wɑɑwɑ, u bu wɔrɑ sunɔ win nɔmɑn di. Fɑɑbɑ kowo win yĩsirɑ Otiniɛli, Kenɑsin bii. Kenɑsi wi, u sɑ̃ɑwɑ Kɑlɛbun wɔnɔ. 10 Sɔ̃ɔ teeru Yinni Gusunɔn Hunde u Otiniɛli wi yɔɔwɑ mɑ u kuɑ Isirelibɑn kpɑro. Yen biru u seewɑ u dɑ u kɑ sinɑ boko wi tɑbu kuɑ. Mɑ Yinni Gusunɔ u nùn sunɔ wi nɔmu bɛriɑ u kɑmiɑ. 11 Sɑɑ yerɑ Isirelibɑ bɑ mɑɑ bɔri yɛndu wɑ wɔ̃ɔ weeru. Yen biruwɑ Otiniɛli u ɡu.
Ehudu
12 Otiniɛlin biru, Isirelibɑ bɑ mɑɑ kɔ̃sɑ kuɑ Yinni Gusunɔn wuswɑɑɔ. Mɑ u Mɔɑbun sinɑ boko Eɡoloni dɑm wɛ̃, u nùn Isirelibɑ nɔmu bɛriɑ. 13 Mɑ sinɑ boko wi, u Amɔnibɑ mɛnnɑ kɑ Amɑlɛkibɑ bɑ dɑ bɑ Isirelibɑ wɔri, mɑ bɑ Yeriko mwɑ. 14 Yerɑ Isireli be, bɑ Eɡoloni wi sɑ̃wɑ wɔ̃ɔ yɛndu yiru sɑri. 15 Sɑnɑm mɛ sɔɔrɑ bɑ Yinni Gusunɔ nɔɔɡiru sue bɑ fɑɑbɑ kowo kɑnɑ. Mɑ u bu fɑɑbɑ kowo wi wɑɑwɑ. Win yĩsirɑ Ehudu, Gerɑn bii, Bɛnyɑmɛɛn bweseru sɔɔ. Durɔ wi, u sɑ̃ɑwɑ nɔm dwɑɑɡii.
Sɔ̃ɔ teeru Isirelibɑ bɑ nùn ɡɔrɑ u dɑ u Eɡoloni kɛ̃ru wɛ̃. 16 Mɑ Ehudu wi, u tɑkobi kuɑ. Yen beri berikɑ nɔɔ do. Yen dɛ̃ɛbu bu sɑ̃ɑwɑ ɡɔm soo teeru. Mɑ u ye doke win pɔrɑɔ nɔm ɡeu ɡiɑ u yɑberu sebusi. 17 Ye u turɑ Eɡolonin mi, u nùn kɛ̃ɛ te wɛ̃. N deemɑ sunɔ wi, durɔ bembererɑ. 18 Yen biru Ehudu u ɡɔsirɔ yɛnuɔ, wi kɑ tɔn be bɑ kɑ kɛ̃ɛ te nɑ. 19 Adɑmɑ sɑnɑm mɛ bɑ turɑ kpee kɔrɑ yeru ɡɑrun mi, Giliɡɑlin bɔkuɔ, yerɑ Ehudu u ɡɔsirɑmɑ u nɑ sinɑ boko win mi, u nùn sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, yinni, nɑ ɡɑri ɑsiriɡii ɡɛɛ mɔ kon nun sɔ̃.
Mɑ sinɑ boko u nɛɛ, win sinɑ bwɑ̃ɑbu bu ɡinɑ yɑrio be kpuro.
20 Sɑɑ ye sɔɔ, sinɑ boko u sɔ̃ ɡidɑmbisɑn dii woo durɔruɡiru ɡɑru sɔɔ te bɑ kuɑ wi turon sɔ̃. Ehudu u nùn susi u nɛɛ, ɡɑri yi nɑ mɔ yi weewɑ Gusunɔn min di.
Mɑ Eɡoloni u seewɑ sɑɑ win kitɑrun di u yɔ̃rɑ. 21 Sɑnɑm mɛyɑ Ehudu u win nɔm dwɑɑ ye dɛmiɑ u tɑkobi ye womɑ sɑɑ win yɛ̃si nɔm ɡeu ɡiɑn di, u sunɔ wi sɔkɑ nukurɔ. 22 Tɑkobi ye, yɑ duɑwɑ kɑ yen buru sɑnnu. Mɑ win wɑsin ɡum mu ye nɛnuɑ sɔɔwɔ. Yerɑ u ye derisi Eɡolonin nuku te sɔɔ. 23 Yen biru Ehudu u yɑrɑ dii ten bee tiɑ ɡiɑn di mɑ u ten ɡɑmbo kɛnuɑ u bɛri. 24 Ye u doonɑ, yerɑ sinɑ bokon bwɑ̃ɑbɑ nɑ bɑ deemɑ dii ten ɡɑmbobɑ bɑ kɛnuɑ sim sim. Mɑ bɑ nɛɛ, u ko n swɑɑ swĩibu mɔ̀wɑ. 25 Mɑ bɑ nùn mɑrɑ n kɑ tɛ. Ye bɑ wɑ uǹ kɛniɛ, yerɑ ben tii bɑ kɔkɔrɔ suɑ bɑ kɛniɑ. Mɑ bɑ deemɑ wee, ben sinɑ boko u kpĩ temɔ u ɡuu. 26 Sɑɑ ye sɔɔ, Ehudu u tondɑ u kpee kɔrɑ yee te sɑrɑ, u dɑ Seirɑɔ. 27 Ye u turɑ mi, u tɑbu kɔbɑ so Efɑrɑimun ɡuunɔ. Mɑ Isirelibɑ kpuro bɑ sɑrɑmɑ bɑ kɑ nùn tɑɑ bi dɑ, u bu swɑɑ ɡbiiye. 28 U bu sɔ̃ɔwɑ u nɛɛ, i mɑn swĩiyɔ, domi Yinni Gusunɔ u sun bɛsɛn yibɛrɛbɑ Mɔɑbubɑ nɔmu bɛriɑ.
Mɑ bɑ nùn swĩi bɑ dɑ. Bɑ yɔ̃rɑ Yuudɛnin tɔburɑ yerɔ, Mɔɑbubɑn tem berɑ ɡiɑ. Bɑǹ dere bɑɑ Mɔɑbu ben turo u dɑɑ te tɔburɑ. 29 Yen dɔmɑ te, Mɔɑbubɑn tɑbu durɔ dɑmɡibu nɔrɔbun subɑ wɔkurɑ (10.000) bɑ ɡo. Bɑɑ ben tɔn turo kun bu kisirɑri. 30 Tɔ̃ɔ te, Isirelibɑ bɑ Mɔɑbubɑ sekuru doke. Sɑɑ dɔmɑ ten diyɑ Isirelibɑn tem mu bɔri yɛndu wɑ sere wɔ̃ɔ wɛnɛ.
Sɑnɡɑɑ
31 Ehudun biru Yinni Gusunɔ u mɑɑ Sɑnɡɑɑ, Anɑtin bii ɡɔsɑ u kuɑ Isirelibɑn kpɑro. Sɑnɡɑɑ wi, Filisitibɑn tɑbu durɔbu nɑtɑwɑ u ɡo kɑ kɛtɛ kpɑrɑ dɛkɑ yèn nɔɔ ɡɑ sɛ̃u mɔ.
Deborɑ kɑ Bɑrɑki