10
Yesu Ɔpia Ɔ̃ Masiaidze Sikɔdzɛ-inyɔ Katɔ̃me.
Nnɛgbe kama ne, Bosate ɔɖi marɛrɛ̃ sikɔdzɛ-inyɔ mama gɔ ɔpia ma inyɔ inyɔ, ɔɣere ma sɔ maɖe wũ katɔ̃ makɛlɛ simagɛ̃ gu ngorowase mɛ ame ɔto ɔbie sɔ ɔ̃asɛ. Ɔɣere ma sɔ, “Ɔraɖui gɔ maasɔrɛ̃ ɔsi ɣɛɛ marabaradze iisi. Ne ɔso mitã kakpɛkɔ̃ sate iti sɔ ɔsese marabaradze ɔ̃ kakpɛkɔ̃ ame. Mikɛlɛ! Nto lopia mi lɛ masɛrɛrerɔ̃ abi i magidi ndɛ̃. Midaasu sikã kawumi ɣee ndokota ɣee akpo mila. Midaatui i ɔri sɔ mito miya kuwɛ̃.
“Iyo biara nɛ ame miabo ne, miɖe katɔ̃ miɣere ma sɔ, ‘Isobuɛ itã iyo nɛgbe maturi.’ Si ngɔ nsɛ ɔɖɔɛ isobuɛ pia i iyo nɛmɔ ame ne, mitã sɔ mi isobuɛ si isiai wũ. Ɣɛɛ si kuwɛ̃ na ngbɔ ne, misu mi isobuɛ kaya miruigu. Miwe i iyo biara nɛ ame maafɔ mi. Araɖea igbã biara nɛ maatã mi ne, miɖe si minɛ. Ikote sɔ maatã rabaradze ɔ̃ aɖera. Midaawe mikiki, mibɔrɛ i iyo nɛ ame mikɛlɛ imama ame.
“Ɔmagɛ̃ biara gɔ ame maafɔ mi ne, miɖe nnɛ masu matã mi. Misa manyɛse i ɔmagɛ̃ gɔmɔ ame si miɣere ma sɔ, ‘Ɣaa sigara ɔɖewi ɔɔbore ɔbo mi.’ 10 Ɣɛɛ si misɛ ɔmagɛ̃ ɔrere ame fiɛ maifɔ mi ne, mirui mikɛlɛ ma itiri si miɣere ma sɔ, 11 ‘Mi ɔmagɛ̃ ame ɔsebu gɔ lota ɔfere bo i ngba kɔra ne, boɔkpakpa bofere mi. Ɣɛɛ minyigi sɔ Ɣaa sigara ɔɖewi ɔɔbore ɔbo mi!’ 12 Nto losia ita lotã mi sɔ iase pɔkɔsɔɔ itã Sodom ɔmagɛ̃ iɖo ɔmagɛ̃ gɔmɔ maturi!
Simagɛ̃ Siwɛ̃ Maturi Ɔsɛ̃ Yesu Itɔ̃me.
13 “Ndzo miɖe mitã mi Korazin maturi! Fiɛ ndzo miɖe mitã mi Betsaida maturi! Alasɔ si awawãra wa igbã lobara i mi ame iɖe lobara i Tiro gu Sidon simagɛ̃ ame ne, tee maakpase masɛ i ndɔ̃ ame mapia ara wa loate sɔ maɔfiniki mabɔrɛ i ma akpi ame! 14 Ɣaa to ɔ̃anyɔ Tiro gu Sidon simagɛ̃ nnya ɔɖo mi ku atɔ̃me iɣɛyi. 15 Mi Kapernaum maturi ne, i mi adzuni ame ne, mito mibie sɔ miakɔlɛ so misɛ miabo kato, ɣɛɛ Ɣaa to ɔ̃abɔ mi karɔ̃ mikɛlɛ ta ikpibiɔ!”
16 Mmɔ i Yesu to ɔɣere ɔ̃ marasuãdze sɔ, “Ɔbiara gɔ loakã mi atsue ne, mme iɖe ɔkã atsue fiɛ ɔbiara gɔ loasɛ̃ mi ne, mme iɖe ɔsɛ̃. Ɔbiara gɔ loasɛ̃ me ne, ngɔ lopia me katɔ̃me ɔsɛ̃.”
Marasuãdze Sikɔdzɛ-Inyɔ Ɔkpese Maba Yesu Kɔrɛ
17 Maturi sikɔdzɛ-inyɔ mamɔ ɔkpese maba ku isoɣɔ maba maaɣere wũ sɔ, “Bosate, ta siwarã lalaa to sikã bo atsue i fɔ iyere ame.”
18 Ne Yesu to ɔɣere ma sɔ, “Lonya Ɔbosam ɔkpase ɔbɔrɛ i kato lɛ kumɛgɔ i kado sɛ ɔma awe. 19 Mikã atsue! Lotã mi ɔle sɔ miawo maɣɛ gu siboitɛtɛ iso ɔnene ɣɛɛ kuira iibabara mi. Miaɖe Tsirise ɔle ɔɖuɖu iso fiɛ kuira iibabara mi. 20 So si sidaaɣɔ mi sɔ siwarã lalaa to sikã mi atsue. Ɣɛɛ so si siɣɔ mi sɔ Ɣaa ɔtsɛrɛ mi aɣere ɔpia i ɔ̃ sigarakaɖekɔ̃ ɔko ame.”
Yesu Ɔle Ɣaa.
21 Ɔwi gɔmɔ ame ne, Siwarã Bielea isoɣɔ ɔbo i Yesu ame ɔɖuɖu ne ɔɣɛ sɔ, “Tete, Kato gu Karɔ̃ Sate, nto lole-ɔ sɔ asu ara wa lowɛrɛ manɔgbadze gu makotsuese ne, aɖi wã ate mabiɛtɛ. Fiɛ gbaã ne, Tete, ngbɔ ikote-ɔ ne.”
22 Mmɔ ɔtsɛ ma iɣere sɔ, “Tete ɔsu ara ɔɖuɖu ɔpia me i nrɔɔ̃ ame. Kuwɛ̃kuwɛ̃ iiɣe Ɔbi iɖo Ɔse ɔnɔwɛ̃, fiɛ kuwɛ̃ ana iiɣe Ɔse iɖo Ɔbi gu mma i Ɔbi ɔbie sɔ ɔ̃aɖi ɔ̃ Ɔse ɔte.”
23 Ne Yesu ɔfiniki ɔnyɔ ɔ̃ marasuãdze i iwɛrɛ ame ɔɣere ma sɔ, “So si siɣɔ mi gbaã sɔ mito minya ara wa mito minya i ngbe! 24 Nto loɣere mi sɔ ne, Ɣaa kanyamaɖidze gbodzoo gu magara ana ɔbie teteree sɔ manya ara wa mito minya, ɣɛɛ mainya, ɣee si manɔ ara wa mito minɔ, ɣɛɛ mainɔ.”
Yesu Ɔpɛ Ma Igbã I Ɔ Samariase Ɔwɛ̃ Kayiribielea Ibara Iso.
25 Mmaratedze ɔwɛ̃ ɔba Yesu kɔrɛ sɔ si ɔba ɔ̃ala Yesu ɔnyɔ. Ɔkarɛ wũ sɔ, “Ratedze, be loabara fiɛ loana ngbã mɛ loisɛ miro?”
26 Ne Yesu ɔta wũ mmuai ɔkarɛ wũ sɔ, “Be i Ɔko Sekelea Ɔɣɛ? Fiɛ nda anɔ itɔ̃me nɛmɔ karɔ̃?”
27 Ne ɔrɛrɛ̃ gɔmɔ to ɔɣere wũ sɔ, “Ɖɔɛ Bosate Ɣaa ku fɔ ɔtu ɔɖuɖu ku fɔ siwarã ɔɖuɖu ku fɔ ɔle ɔɖuɖu ku fɔ adzuni ɔɖuɖu ana si aɖɔɛ fɔ ɔnyii lɛ kumɛgɔ ato aɖɔɛ so.”
28 Ne Yesu to ɔɣere wũ sɔ, “Gbaã iɖe. Bara ngbɔ ne ato aasɛ ngbã.”
29 Ɣɛɛ gɔ mmaratedze gɔgbe to ɔbie sɔ ɔ̃atã so ibɛ ɔso ne, ɔledza Yesu i karɛ sɔ, “Nna nɖe wũ ɔnyii?”
30 Ne Yesu to ɔɣere wũ sɔ, “Ɔwi ɔwɛ̃ ame ne, ɔrɛrɛ̃ ɔwɛ̃ ɔbɔrɛ i Yerusalem isɛ ɔto ɔkɛlɛ Yeriko ɔmagɛ̃ ame. Mayukukpe ɔsɛ maamɔɛ̃ wũ i ɔri iso, mapɛ wũ maɖi wũ igbɛ maɖi ta ɔ̃ iso ara fiɛ manyua wũ masɛ sɔ ka ɔtsɔra ɔkpi. 31 Iba sɔ Ɣaa sɔrɛdze ɔwɛ̃ to ɔfe i ɔri gɔmɔ iso. Ɣɛɛ gɔ ɔnya ngɔ maɖi igbɛ i ɔri kuruɛ ne, ɔki isɛ isɛ ɔfe. 32 Iifɔ ɔwi, ɔ Levise ɔwɛ̃ ɔ̃ wũ ɔba ɔ̃aki i mmɔ ɔfe. Gɔ ɔnya ɔrɛrɛ̃ gɔgbe ne, ɔki i kuruɛ ɔfe. 33 Ɣɛɛ ɔ Samariase ɔwɛ̃ gɔ nto ɔfe i ɔri gɔmɔ iso ne, gɔ ɔba ɔ̃anya ɔrɛrɛ̃ gɔgbe ne, ɔ̃ ara ɔɖo wũ kayiri. 34 Ɔbore ɔbo wũ, ɔsu nnɔĩ gu ndã ɔnukutu wũ aɣɛi ame ɔnyi wã kukaakɔ. Ɔputa ɔrɛrɛ̃ gɔgbe ɔsia i ɔ̃ mɔmɔ bɔi iso. Ɔkɔ wũ ɔkɛlɛgu mafɔ kafɔkɔ̃ fiɛ ka ɔnyɔ wũ iso. 35 Gɔ kaɖe ɔsɛ̃ ne, ɔɖi sikã ɔtã mafɔ kafɔkɔ̃ nyɔisose ɔɣere wũ sɔ, ‘La ɔɔnyɔ wũ iso. Si loɔkpese loba ne, loatã-ɔ ira biara nɛ aledza inina i ɔ̃ iso.’ ”
36 Ne Yesu to ɔkarɛ mmaratedze gɔgbe sɔ, “I fɔ adzuni kanya ne, maturi itɛ magbe ndɛ̃ ne, nna afɔ aɖe sɔ ɔɖe ɔnyii ɔtã ngɔ lobo i mayukukpe nrɔɔ̃ ame?”
37 Ne mmaratedze to ɔtã mmuai sɔ, “Ngɔ lonyɔ wũ nnya.”
Ne Yesu to ɔɣere wũ sɔ, “Fɔ wũ kɛlɛ si asɛ aabara ngbɔ.”
Yesu Ɔkɛlɛ Marta Gu Maria Kɔrɛ.
38 Gɔ Yesu gu ɔ̃ marasuãdze ɔrui maɣo ɔri ne, masɛ maabo ɔmagɛ̃ ɔwɛ̃ ame. Mmɔ masɛ maatu ɔrɔ̃go ɔwɛ̃ gɔ marɔ Marta fiɛ ɔfɔ ma i ɔ̃ iyo ne. 39 Marta ba ɔnyiibi gɔ marɔ sɔ Maria. Ɔ̃ ne, ɔkpase ɔsɛ i Yesu katɔ̃ ɔto ɔnɔ ɔ̃ ara wa ɔto ɔte. 40 Iyo karabara ɔɖuɖu ɔba kaasia i Marta ɔnɔwɛ̃ iso gɔ iɖaa wũ ɔtu. Ne ɔso ɔba ɔ̃aɣere Yesu sɔ, “Bosate, gɔ wũ ɔnyiibi ɔnyua iyo karabara ɔɖuɖu ɔsia me i iso ne, aibaɣere wũ kuira? Ɣere wũ sɔ ɔba ɔ̃abuai me!”
41 Mmɔ i Yesu to ɔɣere wũ sɔ, “O Marta, ato aɖaa so i ara gbodzoo iso lo! 42 Ɣɛɛ ne, ira ka iwɛ̃ pɛ lonya sɔ aabie, fiɛ isɛɛ nɛmɔ i Maria ɔɖi gɔ kuwɛ̃ iisibafɔ wũ ne iso.”