7
Stefano Ɔɖi Ɣaa Itɔ̃me Bielea Kanya.
Sɔrɛdzekpakpa pelepele ɔkarɛ Stefano sɔ, “Ara wa mato maɣɛ ne gbaã iɖe?”
Ne Stefano ɔtã mmuai sɔ, “Tete mɛrɛ̃ gu wũ manyii, mikã me atsue. Ɣaa, Isekelesate ɔɖi so ɔte bo ɔwa Abraham i Mesopotamia karɔ̃ iso fiɛ ɔta i mmɔ ɔkɛlɛ karɔ̃ ga marɔ Haran iso. Ɣaa ɔɣere wũ sɔ, ‘Rui i fɔ maturi kɔrɛ gu fɔ karɔ̃ iso si akɛlɛ karɔ̃ ga loate-ɔ iso!’ Ne ɔso ɔbɔrɛ i ɔ̃ karɔ̃ iso, ɔkɛlɛ ɔ̃asɛ i Haran gbɔgbɔɔgbɔ ɔ̃ ɔse ɔkpi. Ne Ɣaa ɔkɔ wũ ɔbɔ ngbegɔ misi ngbe nɔme ne. Ɣaa iitã Abraham kaɖekɔ̃ kukawɛ̃, nane karɔ̃ kɛkɛĩ ngbe. Ɣɛɛ ne, ɔɣere wũ ɔɖegu katɔ̃ sɔ karɔ̃ gagbe to kaakpese ɔ̃ gu ɔ̃ mabi kare i ɔwi gɔ nto ɔba ame atoa sɔ ɔ̃iɣe ɔbi kuwɛ̃ iba iabo ɔwi gɔmɔ ame. Ɣaa ɔɣere wũ kumɛgɔ i ɔ̃ mawa ɔɖuɖu to maakpese masande i kafɔrɔ̃ iso, mmamɔ to maabara ma ɔtile gbɔgbɔɔgbɔ akɔ alafa ana aafe. Ɔɣere wũ ana sɔ, ‘Loto loakpadzɛ̃ karɔ̃ ga iso maaɖe masande maturi kutsue. Ne kama ne, mato maabɔrɛ i mmɔ maba maafɛ̃ ara matã me i karɔ̃ ga iso bosi ngbe.’ Ne Ɣaa to ɔsu sirɛrɛ̃ itu ndamu ɔtã Abraham sɔ ɔwi gɔ nto ɔba ame ne, ne loaɖe ikparĩ i ɔ̃ Ɣaa gu Abraham ɔɣekparɛ ndɛ̃ ne. Gɔ Abraham ɔɣe Isak ne, ɔtu wũ sirɛrɛ̃ ku ɔ̃ iyi farafanava. Isak ana ɔɣe Yakob fiɛ Yakob ana ɔɣe nlɛ miweo-minyɔ fiɛ ma ɔɖuɖu ana ɔtu sirɛrɛ̃.
“Yakob mabi ɔbɛbɛ anɔ i ma ɔnyiibi Yosef iso. Ne ɔso mamɔɛ̃ wũ marɔdɛ̃ matã maturi ma losu wũ makɛlɛgu Egipte karɔ̃ iso. Ɣɛɛ ne, Ɣaa ɔwegu wũ, 10 fiɛ ɔɖi wũ ɔbɔrɛgu i ɔ̃ inyɛwe ɔɖuɖu ame. Ɣaa ɔtã wũ abualɛra gu inɔgba wodoroa, ne ɔso Egipte igara ɔsu wũ ɔbara ɔ̃ karɔ̃ ɔɖuɖu gu ɔ̃ iyo nyɔisose.
11 “Ɔwi gɔmɔ ame ne, kukã siare kuwɛ̃ ɔba i Egipte gu Kanan karɔ̃ ɔɖuɖu iso gɔ ibɔ inyɛwe i bo mawa iso ala mana araɖea. 12 Gɔ Yakob ɔnɔ sɔ araɖea pia i Egipte ne, ɔpia ɔ̃ mabi sɔ masɛ maaɣa araɖea mabɔ ɔkpɛ ɖeakatɔ̃. 13 Ne gɔ Yakob mabi ɔkpese makɛlɛ mmɔ ɔkpɛ nyɔa sɔ maaɣa araɖea ne, Yosef ɔɖi so ɔte ma, ne ka ɔɖi ma ɔte Igara Farao ne. 14 Ne kama ne, Yosef ɔpia ma sɔ masɛ maakɔ ɔ̃ ɔse Yakob gu ɔ̃ manyii ɔɖuɖu mabɔ Egipte gɔ ma ɔɖuɖu aaɖe lɛ maturi sikɔdzɛ-iru. 15 Ne ɔso Yakob ɔrui ɔkɛlɛ ɔsɛ ɔ̃ɔwe i Egipte mmɔ gbɔgbɔɔgbɔ ɔ̃ gu bo mawa ɔkpi. 16 Masore ma makpesegu masɛ maabiara i ɔmagɛ̃ gɔ marɔ Sikem. Mabiara ma i kabiarakɔ̃ ga i Abraham ɔɣa i Hemor mabi kɔrɛ ala sikãfudza.
17 “Ɔwi gɔ i Ɣaa ɔwi gɔ ɔɣɛ ɔsɛ sɔ ɔ̃abara nnɛ ɔɣere Abraham ɔbore ɔbo ne, bo mawa ɔɔsi gbodzoo i Egipte. 18 Iba ana sɔ igara ɣɛtɛ gɔ loiɣe Yosef ɔtsɛ iɖe iso i Egipte. 19 Farao gɔgbe ɔbara bo mawa ɔtile sɔ si ɔwɔra ma. Ɔtã sɔ masu ma mabi ɣɛtɛ mapɛyu si makpi.
20 “Ɔwi gɔmɔ ame maɣe Mose ne. Gɔ ɔ̃ ara ɔbo Ɣaa anɔ ɔso ne, ɔ̃ maɣese ɔsu wũ makɔla i ma iyo manyɔ wũ iso awa atɛ i kuɖokpo. 21 Gɔ manya sɔ maisibawo wũ ɔkɔla ne, maɖi wũ masɛ i ɔgbami. Ne Farao ɔbi birɔ̃gomi ɔsɛ ɔ̃ɔnya wũ ɔsu ɔba ɔ̃abara ɔ̃ kayiri ame ɔbi ne. 22 Ɔla wũ fiɛ mate wũ Egipte maturi kubarara gu ma iwola ɔɖuɖu, ɔwe ɔle i ikaɖe gu kurabara ame.
23 “Gɔ Mose ɔfɔ akɔ sina ne, iba wũ iti ame sɔ ɔ̃akɛlɛ ɔ̃aya ɔ̃ manyii ma Israelse. 24 Gɔ ɔsɛ ɔ̃ɔbo ne, ɔnya ɔ Egiptese sɔ ɔto ɔbara ɔ Israelse amumuɣɔ. Mose ɔkɛlɛ sɔ ɔ̃afɔ ɔ Israelse, ne ɔɖoe ɔ Egiptese gɔmɔ ne. 25 Mose ɔfɔ ɔɖe sɔ ɔ̃ manyii aanya wũ lɛ ngɔ i Ɣaa ɔpia sɔ ɔba ɔ̃aɖi ma, ɣɛɛ mainya wũ ngbɔ. 26 Gɔ kaɖe ɔsɛ̃ fiɛ Mose ɔledza ma kɔrɛ isɛ ne, ɔnya gɔ ma Israelse inyɔ to makpɛ̃. Gɔ ɔkɛlɛ sɔ ɔ̃akpura ma ne, ɔkarɛ ma sɔ, ‘Wũ maturi, manyiibi miɖe, ne ɔso minyua ɔkpɛ̃.’
27 “Ɣɛɛ ngɔ nto ɔbara ɔ̃ ɔnyii ɔtile ɔli Mose ɔkarɛ ana sɔ ‘Nna lobara-ɔ bo isoɖedze gu atɔ̃meɣɛdze? 28 Ɛɛbɛrɛ abie sɔ aaɖoe me lɛ kumɛgɔ aɖoe ɔ Egiptese gɔmɔ kɔmakaɖe?’ 29 Gɔ Mose ɔnɔ itɔ̃me nɛgbe ne, ifɔ̃ ɔmɔɛ̃ wũ, ne ɔtere ɔsɛ ɔ̃awɛrɛ i Midian karɔ̃ iso lɛ ɔfɔ ne. Mmɔ ɔɣe ɔ̃ mabi birɛrɛĩ inyɔ ne.
30 “Akɔ sina kama ne, Ɣaa kpabo ɔɖi so ɔte wũ i ɔtɔ gɔ nto ɔtsue i kadzirimi kawɛ̃ iso i fafuĩ ame i Sinai kube kɔrɛ. 31 Gɔ Mose ɔnya ira nɛgbe ne, ibara wũ ɣii, ne ɔso ɔbore ɔbo sɔ si ɔnyɔ kukaakɔ ɣɛɛ, Ɣaa ɔkpere wũ ɔɣere sɔ, 32 ‘Mme nɖe fɔ mawa Abraham gu Isak gu Yakob mɛrɛ̃ Ɣaa ne.’ Iti pɛ̃ gu ifɔ ɔmɔɛ̃ Mose, ne ɔso ɔ̃ibie sɔ ɔ̃anyɔ mmɔ isɛ.
33 “Ne Bosate to ɔɣere wũ sɔ, ‘Ɖi fɔ ndokota! Alasɔ karɔ̃ ga iso aɣɛ ne, karɔ̃ sekelea kaɖe. 34 Gbaã ne, lonya inyɛwe nɛ ame i wũ maturi pia i Egipte karɔ̃ iso. Nto lonɔ kumɛgɔ mato mabiɛ makpere me. Ne ɔso loba sɔ si loba loaɖi ma. Ba, nto lopia-ɔ Egipte.’
35 “Mose gɔ masɛ̃ fiɛ makarɛ wũ sɔ, ‘Nna loɖi-ɔ bo isoɖedze gu atɔ̃meɣɛdze?’ ne, ɔ̃ ame i Ɣaa ɔpia sɔ ɔsɛ ɔ̃aɖi ma si ɔkpese Ɖidze gu isoɖedze iki i Ɣaa kpabo gɔ ɔnya i kadzirimi ga nto katsue kɔrɛ ne. 36 Ɔɖi ma ɔbɔrɛgu i Egipte fiɛ ɔbara awawãra gbodzoo i Egipte mmɔ gu Ɔpo Rɛtɛa katɔ̃ ku ɔwi gɔ mawe makiki i fafuĩ ame akɔ-sina buu.
37 “Mose mɔmɔ ɔɖe loɣere ma Israelse sɔ, ‘Mi Ɣaa to ɔ̃asese mi kanyaɖidze mama lɛ me ɔbɔrɛgu i mi ndɛ̃.’ 38 Mose nɖe ngɔ losa bo mawa kanya ku ɔwi gɔ ma Israelse pia i fafuĩ ame. Ɔ̃ ame nɖe ngɔ i Ɣaa kpabo ɔɖegu ika i Sinai kube iso ne. Ɔ̃ ɔɖe lowegu bo mawa fiɛ ɔfɔ Ɣaa itɔ̃me nɛ nsɛ itã ngbã ɔtã bo ne.
39 “Ɣɛɛ bo mawa ɔta maya Mose iso, masɛ̃ wũ, fiɛ i ma situ ame ne, mabie sɔ si makpese makɛlɛ Egipte karɔ̃ iso. 40 Ne maɣere Mose ɔnyiibi Aron sɔ, ‘Bara aɣɔ wa loakɔ bo tã bo, alasɔ boiɣe nnɛ lobara Mose gɔ lokɔ bo ɔbɔrɛgu i Egipte.’ 41 Ne ɔso mabara kuɣɔ gɔ nse lɛ inantsuĩbi, mafɛ̃ ara matã kɔ̃, fiɛ matsɛ iyi iɖe ku isoɣɔ i ara wa mabara ngbe ɔso. 42 Nnɛgbe ɔso i Ɣaa ɔkpese ma i kama fiɛ matsɛ kuɣɛ̃ gu ɔgbaworeti gu awami isɔrɛ ne. Nnɛgbe i Ɣaa kanyamaɖidze ɔtsɛrɛ i Ɔko Sekelea ame maɣɛ sɔ,
‘Israel kaɖe, iiɖe me misu mabɔi mifɛ̃ ara mitã
i akɔ sina wa miwe i fafuĩ ame!
43 Bowũ ne, misu Molok kuɣɔ iyo gu Romfa iwãmi
wa nɖe aɣɔ wa mipɔ sɔ miasɔrɛ.
Ne ɔso nto loatã sɔ maamɔɛ̃ mi sisande makɛlɛgu ta Babilonia kama.’
44 “Sikati ikpayo nɛ ame i Ɣaa sɛ ɔɖi so ɔte ɔwe i ɔwa mɛrɛ̃ kɔrɛ ku ɔwi gɔ mawe i fafuĩ ame. Mabara ikpayo nɛgbe lɛ kumɛgɔ i Ɣaa ɔɖi ɔte Mose sɔ abara ne tutuutu. 45 Akɔ gbodzoo kama ne, Yosua ɔkɔ bo mase ma losore sikati ikpayo nɛgbe masɛ maakpɛ̃gu mma i Ɣaa ɔsa ɔbɔrɛgu i nrɔ̃ mɛgbe iso. Ikpayo ɔwe i karɔ̃ gagbe iso gbɔgbɔɔgbɔ ibo Igara David ɔwi ame. 46 Ɣaa ɔwegu David gbaã, ne ɔso David ɔkarɛ Ɣaa sɔ ɔtã wũ ɔri si ɔtsue iyo ɔtã Yakob Ɣaa. 47 Ɣɛɛ ne, Igara Salomo ɔɖe lotsue iyo nɛmɔ. 48 Ɣaa kato gu karɔ̃ baradze ɣɛɛ ne, ɔ̃isɛ ɔsɛ i ayo wa i maturi awune ɔtsue ame. Ɣaa ɔki i ɔ̃ kanyamaɖidze iso ɔɣɛ sɔ,
49 ‘Kuɖokpo nɖe wũ sigaraiyara,
fiɛ karɔ̃ nɖe wũ kukpa kasiakɔ̃.
Ne ɔso mme iyo igbã miawo ɔtsue ɔtã me,
ɛɛbɛrɛ lona kasɛkɔ̃?
50 Iiɖe mme lobara ira biara?’ ”
51 Ne Stefano ɔɣere ma ana sɔ, “Mi matsuelese! Mitɛ̃ra atsue i Ɣaa itɔ̃me iso lɛ kumɛgɔ i mi mase ɔbara. Ɔwi biara mita miɣɛ i Siwarã Bielea iso. 52 Ɣaa kanyaɖidze ɔmele i mi mawa iibie sɔ maaɖoe? Maɖoe Ɣaa kanyamaɖidze ma loɣɛ masɛ sɔ Ɔsekelea to ɔ̃aba. Ɔsekelea gɔmɔ ana ne, miɖi wũ mitã maɖoe. 53 Mi lofɔ Ɣaa mmara mibɔrɛgu i Ɣaa makpabo nrɔɔ̃ ame, ɣɛɛ misɛ̃ me iso ibara.”
Mapɛ Stefano Ata.
54 Gɔ manɔ atɔ̃me wa i Stefano ɔɣɛ i ma iso ne, ma situ ɔta siya gbaã, itã makɛrɛ̃ anyɛ i sikpã ame. 55 Ɣɛɛ Stefano gɔ ame i Siwarã Bielea ɔyi ɔkɔlɛ ɔ̃ anɔmi ɔnyɔ kato, ne ɔnya Ɣaa ifiɛ gu Yesu gɔ ɔɣɛ i ɔ̃ kuɖearɔ̃ iso. 56 Ne ɔɣere ma sɔ, “Minyɔ! Lonya sɔ kuɖokpo ɔbusi, Maturi Awune Ɔbi ɣɛ i Ɣaa kuɖearɔ̃ iso!”
57 Matsɛ sikpabo teteree, matɛ̃ arɔĩ i atsueyoi, matere mamɔɛ̃ wũ. 58 Ne gɔ mabore wũ maɖi i ɔmagɛ̃ ame ne, matsɛ wũ ata ipɛ, mma lola sila masia wũ iso ɔɖi ma awu siare masɛ i ɔporoporoi ɔwɛ̃ gɔ marɔ Saulo ngbatɔ̃. 59 Ɔwi gɔ mato mapɛ wũ ata ne, Stefano ɔkparama kayi ɔɣɛ sɔ, “Bosate Yesu, fɔ wũ siwarã!” 60 Ne ɔpɛ agɛgɛ̃ ɔla kulu teteree sɔ, “Tete, daasu ikpi nɛgbe atã ma kuso!” Gɔ ɔɣɛ ngbɔ ɔro ne, ɔkpi.